Яніс Петерс
Зовнішній вигляд
Яніс Петерс | ||||
---|---|---|---|---|
латис. Jānis Peters | ||||
Народився | 30 червня 1939[1][2] Прієкуле, Латвія | |||
Помер | 27 січня 2025[3] (85 років) | |||
Країна | Латвія | |||
Діяльність | письменник, політик | |||
Мова творів | латиська | |||
Партія | КПРС | |||
Діти | Krišjānis Petersd | |||
Нагороди | ||||
| ||||
Я́ніс Пе́терс (латис. Jānis Peters; 30 червня 1939, Прієкуле — 27 січня 2025[4]) — латвійський поет, публіцист, радянський політик і латвійський дипломат та громадський діяч. Перший посол незалежної Латвії в новій Росії. Провідна фігура Латвійського народного фронту. На вірші Петерса, Раймонд Паулс писав музику. Редактор відділу прози «Ļeņina Ceļš» (1963—1964), «Cīņa» (1964—1967) і журналу «Zvaigzne». Перший секретар Спілки письменників Латвійської РСР (1985—1990).
- «Kaist pīlādzis sniegā» Liepājas laikr. «Komunists» 196l.24.II.
- «Dzirnakmens» (1968);
- «Asinszāle» (1970);
- «Mans bišu koks» (1973);
- «Priekšnojautas» (1979);
- «Modinātāju remonts»(1980);
- «Izlase» (1982);
- «Tautas skaitīšana» (1984);
- «Trīs dārgas mantas» (1984);
- «Kovārnis korī» (1988);
- «Es tevi mīlu», izd.Jumava(1998);
- «Baltijas toverī sālīti…» (разом з D. Avotiņu, 1973) — apraksti;
- «Kalējs kala debesīs» (1981) — esejas;
- «Balta ziemeļu sūna» (1977, про К. Валдемара),
- «Līdz durvīm septiņi soļi» (1980).
- ↑ Deutsche Nationalbibliothek Record #132653885 // Gemeinsame Normdatei — 2012—2016.
- ↑ Discogs — 2000.
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/kultura/kulturtelpa/27.01.2025-muziba-devies-izcilais-latviesu-dzejnieks-un-diplomats-janis-peters.a585370/
- ↑ Miris leģendārais dzejnieks Jānis Peters
- Jānis Peters [Архівовано 30 вересня 2009 у Wayback Machine.], profils Radošo savienību padomes datubāzē
- Manai dzimtenei [Архівовано 19 квітня 2016 у Wayback Machine.]